Tagad pievakarē ganiem sākusies omulīgāka dzīve. Šodien Jāņu vakars, tāpēc pat čaklākās meitenes neredz adām, un zēni pat nedomā par oliņu ķeršanu. Zēni no Brūnu krūmiem atstiepuši veselus klēpjus zaļumu, un meitenes pin vainagus. Šovakar jāpušķo govis. Pirms pašas mājās dzīšanas govis jau sapulcējušās rēdes galā pie Bedrenieku grušātes. Tagad var sākties govju pušķošana. Meitenēm šis darbs veicas vieglāk. Ar palikušo maizes gabaliņu govis pielabina pie sevis un tad uzliek vainagus uz ragiem vai kaklā. Zēniem govis nelaižas ne tuvumā, jo viņi tās bez žēlastības sodījuši ne vienu reizi vien. Lai gan šoreiz neredz pātagu zēnu rokās, tomēr piesardzības dēļ govis nenāk pat tuvumā. Ko darīt? Jālietā viltība un spēks. Ar garas virves palīdzību govs tiek sagūstīta. Dažiem zēniem tāds sagūstīšanas veids liekas garlaicīgs, tāpēc viņi pierāda, ka lempīgie lopiņi nespēj sacensties skriešanā ar viņu veiklajām kājām. Un tad jau nu gan jāredz neglīts skats: lielvēderainā govs krīt sava gūstītāja rokā tieši tāpēc, ka viņai tik gara aste. Par tamlīdzīgām govju medībām saimniecēm nu gan būtu ko bārties, bet kas nu viņām to teiks? Saimnieces redz tikai govi vainagotu iesoļojam sētvidū un, ja viņa nav galīgi skopa, tad jau ganiņam šinī vakarā kaut ko iespiež saujā. Tādi ir vecu vecie likumi.