Anniņa un Miķelītis ciemojas pie Arvīdonkuļa Jūrkalnē jeb Maģajos suitos. Arvīdonkulis zina daudz stāstu par Jūrkalni, jūru un zvejošanu.
“Es tik atcerās, ko tie vecie runāj, kad sanāca kopā te mūsu mājās. Es ar interesi klausījās, cik tēlaini viņi mācēj runāt! Viņi teic tā: “Uziet augšā, Zviedru kārklos, tur tā treknākā siļķe!”
Tie Zviedru kārkli ir tāda vieta jūrā, un viņi, tie zvejnieki, to nopeilējuši, kur tas ir, jā.
Citu vietu viņi sauca: “Uziet jūrā uz Astoņpadsmit.” “Uz Astoņpadsmit asēm”. Citu vietu dēvē par “Uziet augšā uz Caurumu.” Tā ir tāda vieta, kur uzreiz strauji dziļums. Drausmīgi, drausmīgi dziļš. Tur šausmīgs dziļums sākas. Burtiski tā kā ar nazi nogriež.
Vecie zvejnieki zināja stāstīt, kur savulaik jūras dzelmē nogrimuši burinieki. Tēvs stāstīja, ka tepat vien esot linu kuģis, kas linus vedis.
Mazliet aiz Jūrkalnes – apmēram kādu kilometru – ir viens burenieks ar ķieģeļiem, tur joprojām skalojot ārā ķieģeļus. “

Izmantojot dotās norādes, seko bultiņām, lai nonāktu līdz Zviedru kārkliem!